Gredzens: visas galvenās atšķirības starp grāmatu un filmām
Romāns 1991. gadā Gredzens, ko sarakstījis Koji Suzuki, 1998. gadā saņēma tāda paša nosaukuma japāņu filmas adaptāciju un amerikāņu adaptāciju ar nosaukumu Gredzens2002. gadā. Gan japāņu filma, gan amerikāņu pārtaisījums bieži atšķiras no sākotnējā avota materiāla. Deviņdesmitajos gados Suzuki izlaida divus pirmās grāmatas turpinājumus, veidojot triloģiju, bet 1998. un 2002. gada filmas ir balstītas tikai uz pirmo grāmatu. Pirms abu slaveno filmu parādīšanās 1995. gadā notika televīzijas filmu adaptācija un 1998. gadā - sērija. Bija arī filmas Dienvidkorejas versija, kas iznāca 1998. gadā ar nosaukumu Gredzena vīruss.
Filmas oriģinālā adaptācija Gredzens režisors bija Hideo Nakata, un galvenajās lomās bija Nanako Matsushima, Miki Nakatani un Hiroyuki Sanada. Šī filma gadu gaitā ir ieguvusi nopietnu fanu bāzi. Bet 2002. gada filma, kuras režisors ir Gore Verbinskis, noteikti ir labāk pazīstama, vismaz ASV skatītāju vidū. Tas bija tūlītējs hit pēc tā izlaišanas, un kopš tā izlaišanas ir ieguvis kultu. Filmas galvenajās lomās ir Naomi Votsa, Deivids Dorfmens, Martins Hendersons, Braiens Kokss un Deivijs Čeiss. Filma bija tik veiksmīga, ka
Gan oriģinālās filmas, gan amerikāņu pārtaisīšanas sižets uz pētniecisku žurnālisti - Reičelu Kellers (Vats) amerikāņu adaptācijā un Reiko Asukawa (Nanako Matsushima) oriģinālajā japāņu valodā versija. Abos stāstos varonis apskata vairāku vidusskolēnu noslēpumaino nāvi. Katrs no viņiem nomira septiņas dienas pēc acīmredzami nolādētas videokasetes noskatīšanās. Katrā attiecīgajā filmā Reičela un Asukava paši skatās kaseti, un viņus vajā spocīga meitene. Reičela/Asukava mēģina atrast veidu, kā atcelt lāstu pirms septiņu dienu beigām. Lai gan japāņu un amerikāņu pielāgojumi koncentrējas uz šo vispārējo sižetu, tie katrs nedaudz atšķiras no avota materiāla. Abas filmas uzreiz atšķiras no romāna, koncentrējot stāstu uz sievieti, nevis vīrieti. Romāns seko stāstam par Kazuyuki Asakawa, kurš ir reportieris, viena no mirušā pusaudža tēvocis un ticīgs tādām lietām kā spoki un NLO. Grāmatā Asakawa ieved savu draugu - psihopātu -, lai viņam palīdzētu noslēpums. Oriģinālajā filmā galvenais varonis ieved viņas koledžas profesora bijušo vīru. Amerikāņu pārtaisījumā galvenā varone atved palīgā savu bijušo draugu Noa.
Gredzens: visas galvenās atšķirības starp grāmatu un filmām
Filmas sākotnējā versija noteikti bija lojālāka grāmatai, jo tā fiksēja arī japāņu rakstzīmes japāņu vidē. 2002. gada pārtaisījums tika amerikanizēts, lai piesaistītu ASV skatītājus. Pārtaisījums notiek Sietlas pilsētā, nevis Japānā, un visi varoņi ir amerikāņi. Antagonista vārds ir Samara Morgan, nevis Sadako Yamamura. Kopumā visas stāsta mazās un lielās detaļas, piemēram, īpašības un kultūras norādes, bija jāmaina, lai tās būtu piemērotas ASV skatītājiem. Tomēr daudzi saka, ka filma ir labākais japāņu šausmu filmas amerikāņu pārtaisījums.
Grāmatā Asukawa sieva un zīdainis meita aplūko kaseti, mudinot viņu sacensties pret pulksteni, lai glābtu viņu dzīvības. Tomēr filmās tas ir galvenā varoņa dēls, kurš beidzot noskatās lenti. Oriģinālajā filmā Asukavas dēls saka, ka tas ir tāpēc, ka mirušā brālēna spoks pārliecināja viņu to darīt, savukārt amerikāņu pārtaisījumā viņš vienkārši pasaka Reičelai, ka noskatījies to, jo nespēj aizmigt. Japāņu adaptācijā ir vēl daudz tādu mazu pārdabisku elementu kā šis, ar ko arī grāmata ir pilna. Amerikāņu pārtaisījums attālinājās no neticamākajām paranormālajām detaļām. Piemēram, grāmatā un oriģinālajā filmā abas Asukawa versijas atklāj vairākus noslēpuma aspektus, izmantojot psihiskas tikšanās, murgus un vīzijas. 2002. gada pārtaisījumā, kas samazināt apmēram pusi no stāsta sākotnējā filmas adaptācijā stāstīts, ka Reičelai ir viens redzējums tuvu beigām, bet lielāko daļu laika viņa atklāj lietas, vienkārši sarunājoties ar cilvēkiem un veicot pētījumus.
Galu galā abi Gredzensun Gredzens dariet lielisku darbu, pastāstot savai auditorijai Suzuki savīto šausmu stāstu. Galu galā oriģinālā filma ir lojālāka grāmatai, jo tā saglabā japāņu rakstzīmes un iestatījumus, kā arī vairākas kultūras atsauces un paranormālus elementus. Amerikāņu filma gadu gaitā ir ieguvusi lielāku fanu bāzi, iespējams, pateicoties tās lielākajam skatītāju skaitam, A saraksta liešanai un atšķirīgajam stāstīšanas veidam. Amerikāņu un japāņu šausmu filmas noteikti atšķiras stāstīšanas veidā, pēdējās vairāk pievēršoties sapņu ainām un pārdabiski attēli, un pirmais, izmantojot vienkāršākus sižeta punktus, padarot jēdzienus vieglāk saprotamus, lai piesaistītu a lielāka auditorija.
Kalmāru spēle: katrs pavediens vecam vīram
Par autoru