Mēs esam vienu soli tuvāk seno "kentauru" komētu noslēpumu atklāšanai

click fraud protection

Komētas ir bieža un krāšņa parādība ārpusē telpa, un nesen veiktā pētījumā tika izklāstīti plāni, kā zinātnieki varētu skatīties, kā tie tiek veidoti reāllaikā. Kā tas atkal un atkal ir pierādīts, kosmosa noslēpumi ir nepārtraukti aizraujoši. Mūsu Saules sistēmas planētām ir daudz stāstu, tālās galaktikas glabā neskaitāmus citus noslēpumus, un pastāv nemitīga kustība zinātne kopienai, lai atklātu pēc iespējas vairāk no tiem.

Pateicoties nepārtraukti progresējošajām tehnoloģijām, katra diena mūs tuvina atbildēm uz iepriekš neatrisināmiem jautājumiem. 2021. gadā vien kosmosa izpētes pasaulē ir bijuši daudzi pavērsieni. Perseverance savāca pirmo Marsa iežu paraugu, kas tiks atgriezts uz Zemes, InSight izveidoja pirmo Marsa iekšējo karti, un Ingenuity kļuva par pirmo helikopteru, kas lidoja uz svešas planētas. Šajā kontekstā ir gandrīz neaptverami iedomāties, ko mēs varēsim sasniegt pēc 5, 10 vai 50 gadiem.

Pateicoties jauns pētījums no Čikāgas universitātes pētnieki tagad ir izklāstījuši astronomu plānus

sekot līdzi komētas radīšanai no sākuma līdz beigām. Konkrētāk, pētījumā aprakstīts, kā mēs varētu dokumentēt komētas izveidi, kas notiek Jupitera orbītā. Kā aprakstījis darba autors Derils Seligmens, "Šī būtu brīnišķīga iespēja redzēt senatnīgu komētu pirmo reizi "ieslēdzamies".

Kā astronomi varēja vērot komētas dzimšanu

Fotoattēlu kredīts: NASA/MSFC/Jacobs Technology/ESSSA/Aaron Kingery

Komētas un asteroīdi nāk no daudzām vietām mūsu Saules sistēmā. Netālu no Marsa atrodas labi zināma asteroīdu josla, kā arī Koipera josla tieši aiz Neptūna orbītas. Viens no mazāk saprotamiem galamērķiem ir apgabals starp Jupiteru un Neptūnu. Starp abām planētām atrodas "kentauru" grupa — lieli ledus gabali, kas radušies Saules sistēmas senākajās dienās. Šad un tad šie kentauri tiek ievilkti Jupitera orbītā, izšāvās pret Zemi, un pārvērsties par satriecošām komētām, kas traucas pa kosmosu.

Lai gan viss šis process joprojām ir salīdzinoši nezināms, Seligmans uzskata, ka ir vienkāršs veids, kā to dokumentēt. Īsāk sakot, cilvēki varētu nosūtīt kosmosa kuģi uz Jupiteru un likt tam palikt tur savā orbītā. Pēc tam, kad kentaurs nokļūst orbītā un galu galā atstāj, kosmosa kuģis varētu arī atstāt Jupiteru un lidot kopā ar kentauru, lai vērotu visu tā ceļojumu. Tā var šķist tāleta ideja, taču, kā paskaidrots pētījumā, visas nepieciešamās tehnoloģijas jau pastāv. NASA Juno orbiteris šobrīd riņķo ap Jupiteru, un Japānas kosmosa kuģis pagājušā gada beigās atgrieza paraugus no asteroīda. Arī laiks sakrīt. Tas aizņem tikai apmēram piecus gadus nogādāt kosmosa kuģi no Zemes uz Jupitera orbītu. Zinātnieki jau ir apstiprinājuši, ka 2063. gadā Jupitera orbītā nonāks vēl viens kentaurs. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka nākamo 40 gadu laikā orbītā varētu nonākt vēl 10 kentauri.

Papildus tam, ka misija ir tehniski iespējama, Seligmans arī izmanto pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc ir tik svarīgi rīkoties. Kā viņš saka, "Tas sniegtu dārgumu informācijas par to, kā komētas pārvietojas un kāpēc, kā veidojās Saules sistēma un pat kā veidojas Zemei līdzīgas planētas." Nav skaidrs, vai/kad šāda misija patiešām notiks, taču jācer, ka kāds no NASA (vai citas organizācijas) klausās Seligmana teikto.

Avots: Phys.org

Aizmirstiet par raķetēm, šī balonu kompānija jūs aizvedīs kosmosā par 125 000 USD

Par autoru